Ego

“Baigi trendīgi” šobrīd ir runāt par Ego. Tad nu arī es nevaru atpalikt no modes un par to neparunāt. Mans ego to nepārciestu. Ja nopietni, tad esmu cilvēks, kas pabeidzis Pedagoģijas un psiholoģijas fakultāti, daudz psiholoģijas tēmās būries cauri un, protams, visu to esmu aizmirsusi, kas man nekādus pārdzīvojumus neizraisa, jo novērtēju tikai to, kas pa tiešām iet caur mani pašu.

 

Vispirms par to, kas tad ir Ego. Tas ir tāds dzīvnieks mūsos, kas klusām kaut ko čukst un saka priekšā, ko darīt. Ja nopietni, tad Ego ir tā daļa, kas mūs nošķir no pasaules, kas apzinās, ka esam kaut kas atsevišķs, īpašs un unikāls. Ja prātam ir iedota spēja salīdzināt, tad ego ir tas, kas piešķir tam vērtību, nozīmi. Prāts salīdzina – es esmu īsāka kā otrs cilvēks. Tas ir fakts un tas nekādu nokrāsu nepiešķir. Savukārt mūsu ego ir tas, kas sniedz vērtējumu, balstoties uz visneiedomājamākajiem argumentiem. Gari cilvēki dzīvo ilgāk, tāpēc es esmu sliktāka. Vai arī vīriešiem patīk īsākas sievietes, tāpēc es esmu labāka. Jebkurā gadījumā Ego jebko interpretē personiski un piešķir tam vērtību, lai es varētu vai nu priecāties un tīksmināties par to, cik esmu lieliska, vai arī sevi žēlot, kāda es neveiksminiece. Pamatā tam, kā vērtē Ego, ir steriotipi, sabiedrības uzskati, mūsu kaut kādas pārliecības, ticības, bet visbiežāk tās ir lietas, ko lielais vairums uzskata par ‘labām’ vai ‘sliktām’. Smēķēt ir kaitīgi. Ja es smēķēju, tad tas ir mīnuss, ja nesmēķēju, tad tas ir pluss. Ego rēķina visu laiku tavu vērtības koeficientu citu acīs. Lielāko daļu emociju mūsos kultivē tieši Ego. Šis dīvainais zvērs arī vērtē visu citu, viņš zina, kas tev patīk un kas tagad ir aktuāli! Ko tev jāvelk, ko jāēd un kas jālasa. Ego ir tas, kas zina svaru gan tavai personībai, gan visam apkārt esošajam.

Kāds tad labums no Ego? Man jau liekas, ka gandrīz nekāds. Nu labi, tas sniedz kaut kādu kopskatu pašam par sevi un dod atskaites punktus. Tas motivē kaut kur augt, kaut ko sasniegt vai kādu pārspēt. Arī tas nav maz!

Kāds no tā ir sliktums? Tāds, ka pārsvarā izdarītie secinājumi ir bez seguma. Kāds kurš ir garš ir pilnīgi nenozīmīga lieta. Katrs ir savā garumā – mēs esam dažādi. Viss! Justies kaut kā pārākam par citiem kultivē liekas emocijas, kas patērē daudz enerģijas. Tā rezultātā pazūd objektīvs redzējums. Mūsu tīksmināšanās pašiem par sevi atņem laiku un enerģiju, kuru varētu veltīt lietderīgāk. Tāpat kā sevis žēlošana. Jebkura emocija ir enerģijas zaudēšana un enerģijas ievirzīšana kaut kāda mērķa vārdā. Ja mēs patērējam daudz enerģijas tam, lai sevi vērtētu, lai noliktu kādu augstāk vai zemāk kā mēs, tad mums reāli laikam nekā nav ko darīt. Turklāt katra emocija palaiž zināmu programmu, kas mums nāks atpakaļ. Vai tiešām tas jums ir vajadzīgs?

Jabkurā gadījumā atcerieties, ka viss, kas ir mūsos ir daļa no mums un jebkura daļa nes kaut kādu pienesumu mūsu dzīvei. Mēs esam sarežģītas sistēmas, kur nevar kādu detaļu vienkārši izraut ārā. Arī Ego ir daļa no mums!

Gunta (mans ego saka, ka jāparakstās, lai visi zina, ka es tik labi esmu uzrakstījusi

 

 

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *